Vīruss ir Tavs Draugs III

Komentāri · 240 Skatījumi:

A. Kāpēc daudzi, kuri visu saprot, neko neatceras? B. Kāpēc patiesais v*r*ss dzīvo tikai un vienīgi Tavā prātā? C. Kāpēc klepus un šķavas ir informatīvs process priekš Tevis un pārējiem? D. Kāpēc ir vajadzīga Tava apzināta vai neapzināta pie

Eseja Nr.3

 

A.

 

Kā zināms vairums Cilvēku ir labi pazīstami ar “placebo” un “nocebo” efektiem. “Placebo” efektam šajā kontekstā esot tam, kad Tu izveseļojies jeb Tev kļūst labāk no nekā, vienkārši no savas domas un ticības par kaut ko. Tikmēr “nocebo” efektam esot tam, kurš balstās uz neko un, piemēram, ir kā katalizators tam, ka Tu paliksi slims, jo tā tas tiek definēts vai paziņots Tev un Tu to pieņem kā patiesību. Kā reāls piemērs “nocebo” efektam, lai būtu pavisam skaidrs, varētu tikt minēts sev tuva Cilvēka vectēvs, kurš jaunībā, teju 60 gadus atpakaļ, strādājot dienu dienā kopā ar vēl trim čomiem izdomāja izspēlēt jaudīgu joku ar vienu no jaunajiem vīriešiem. Pārējie trīs jokdari, kādā ironijas pilnā vakarā nolēma, ka ceturtajam, kurš nebija klāt, turpmāk tuvāko nedēļu laikā katru dienu, kad viņš atnāks uz darbu tik paziņots, ka viņš izskatās baigi sūdīgi, ir galīgi sakrities, vājš un pamatīgi sašļucis. Tā, nu, šis uz joku balstītais eksperiments risinājās pāris nedēļas, līdz šis vīrietis, kurš nejaušā kārtā bija kļuvis par eksperimentālo jūrascūciņu, tiešām kļuva ļoti slims un bija spiests cīnīties ar savu slimību nosacīti ilgu laiku. Toreiz to vīriešu vidū tas bija paredzēts kā nekrietns, bet uzjautrinošs joks... beidzās tas viss ar to, ka viens no viņiem nebija gatavs psiholoģiski, mentāli un fiziski uzņemt tāda līmeņa joku un kļuva ļoti slims... tas viss bija sen un tam nav nozīme vairs šobrīd, tas kalpo tikai kā piemērs, lai gan saprotu, ka tādus piemērus gana kuplā klāstā mēs visi zinām no dzīves vai kā minimums izlasām visādās grāmatās un izglītojošos žurnālos.

 

Tagad ir jāsaprot, ka, ja pat daudzi Cilvēki saprot un apzinās, ka viņi nevar saķert nekādu v*r*su, jo tas nav kā tas Dabā notiek, un, ja viņi pat apzinās, ka viņiem nav jāsatraucas par kaut kādu d*st*nc*šanos, roku mazgāšanu, nav arī jāsatraucas par kaut kādu viltus t*est* veikšanu, jo neviens no tiem neko konkrētu tāpat nerāda, tik un tā, ārpasaulē teju bez apstājas no mēdiju vides, no filmām, no tuvajiem Cilvēkiem utt, visu laiku viņi dzird šo “baiļu porno” scenāriju, kur mēs visi mirsim, visiem vajag inj*c*t*es, visiem vajag t*st*ties, visiem vajag uzpurņus, rodas jauni un jauni bobida paveidi, neko nevar padarīt, kļūst sliktāk un sliktāk, v*r*su nevar apturēt, un vēl, un vēl, un vēl, un aaaaaaaaaaaaa..... un gribi vai nē, varen daudziem, kuri pat saprot, kas notiek... viņi it kā zina, ka tas viss ir meli un apmāns, tas mūžīgais “baiļu porno” scenārijs, ko viņi dzird no malu malām, tomēr šā vai tā atstāj milzu nospiedumu uz viņu apziņu un ikdienas darbībām.

Kā es to zinu un, kāpēc izsaku tādu pieņēmumu, jo es to redzu un dzirdu runājot ar sev zināmiem Cilvēkiem... es saprotu, ka viņi apjēdz kāda globālā spēle tiek spēlēta un es zinu, ka bobids viņus neuztrauc, bet tad pavisam pēkšņi viņiem sākas iesnas, sāk galva sāpēt un, varbūt, vēl šis tas un viņi man saka, ka aizies not*st*ties, lai zinātu, kas ar viņiem notiek un tad, kad viņi saņem “pozitīvu” rezultātu viņi pēkšņi ir sabijušies, ka viņiem ir bobids. Pēkšņi rodas domas, ka viņiem ir jāpasargā citi, lai tie arī nesaķertu bobidu... es to visu klausos... raucu savu pieri vairāk un vairāk, līdz beigās saku: “vecīt, Tu tak zini, ka bobids nav īsts un, ka tas t*sts t*stē pozitīvi arī priekš apelsīniem un kazām, vai ne...Tu taču gribēji teikt, ka Tu esi saaukstējies, ka Tev ir gr*pa, ka Tev ir galvassāpes, vai ne... tās pašas iesnas un tā pati gr*pa, kuri Tevi ir regulāri piemeklējuši visas dzīves garumā, kas, savukārt, simbolizē ierasto, sezonālo attīrīšanās cikla beigu stadiju... vecīt, par kādiem t*sti*m un bobidiem Tu runā tagad...”.

 

Un šis viss lieliski parāda par katra konkrētā indivīda apziņas stāvokli un izpratni par sevi un ķermeņa procesiem. Tas viss nav nekas slikts vai labs, un vēl mazāk, es to personīgi nevēlos tiesāt, kādā veidā, ja šī indivīda viedoklis netiek uzspiests man. Tas viss vienkārši norāda uz to, kur kolektīvais prāts šobrīd atrodas un ar kādām lietām mums ikdienā ir jāstrādā. Tas ir gluži kā, ja kāds šodien pirmo reizi ir izdzirdējis, ka valsts nav valsts, bet gan korporācija, kas bez līguma noslēgšanas nav tiesīga Tev kā Cilvēkam kaut ko pavēlēt vai uzspiest. Tad šis Cilvēks tikko to sadzirdējis skrien pie pirmajiem policistiem un citiem valdības aģentiem, lai rādītu, ko, nu, viņš tagad sadzirdējis aiz mājas stūra... un kā Tu domā, kur viņš visai drīz pēc šīs komunikācijas attapsies? Protams, viņš attapsies kādā ne pārāk fiziski vai mentāli patīkamā vietā... jo, jā, viņš ir dzirdējis un varbūt intelektuāli sapratis par valsti un korporāciju, bet viņš tāpat vēl aizvien sevi un savu būšanu pārāk daudz saista ar savu personu un konkrēto korporāciju, kura viņam to izsniegusi, Cilvēks viņā vēl nav iesakņojies līdz DNS līmenim, ja var tā metaforiski izteikties... šādu Cilvēku ir ļoti viegli “iemuļķot atpakaļ vecajā slazdā”, jo viņam vēl nav gana daudz saprašanas un zināšanu, lai šo informāciju veiksmīgi pielietotu dzīvē. Nu, lūk, tieši tāpat arī ir ar visiem t*sti*m, v*r*siem, uzpurņiem un attiecīgi to, ka nekas no tā nav patiesībā aktuāls... Cilvēks to it kā intelektuāli saprot, bet brīdī, kad viņam ar to visu fiziski jāsaskaras, viņa prāts bieži vien automātiski iet atpakaļ vecajos “baiļu porno” scenārijos.

 

B.

 

Vienīgais v*r*ss, ko šīs vergu sistēmas izveidotāji var palaist ir prāta v*r*ss. Šie radījumi to zina un viņi palaiž un uztur šos vīrusus regulāri. Šie v*r*si ir vieni no Cilvēces ļaunuma pamatsaknēm, jo tālāk tie veido mūsu prātu un apziņu (ar piebildi, ka veido līdz brīdim, kamēr mēs pamostamies un saprotam, ka nekas no tā nemaz nav īsts... bet tai pat laikā, kamēr vairums no kolektīva to uzskata par reālu, tikmēr tas ir vairāk kā īsts... tur arī slēpjas šis mistiskais paradokss). Visi šie v*r*si (un tūkstošiem citu):

 

- Kāds nāks un iebruks Tavā zemē, jo tam kādam nav citur, kur likties (it kā uz zemes par maz vietas būtu...);

- Kāds ir terorists un skries uzspridzināties Tavā pilsēteles autoostā, jo viņam Allahs tā teica...;

- Kāds ir izdomājis, ka divi vīrieši var dzīvot kopā un izveidot organisku ģimeni un pēcnācējus, un, ka tas ir slikti un nožēlojami, ja kāds cits neredz šo “patiesību”;

- Ka mums ir jābraukā apkārt ar elektriskajām mašīnām, jo tās palīdzēs Gretai mazāk svīst... oij piedod, es gribēju teikt, tas palīdzēs ledājam lēnāk kust.

 

Šie, tikai daži, augstāk uzskaitītie punkti ir mākslīgi radīti prāta v*r*si, lai atdalītu mūs vienu no otra, lai atdalītu mūs no sava Radītāja un šīs Zemes kā tādas. Domāju, ka visiem jau zināms par svētajiem tekstiem no raibu raibajām kultūrām, kur tiek stāstīts, ka nedrīkst laist bailes savā sirdī, bailes šajos tekstos reprezentē ļaunumu jeb Sātanu, kurš ienāk Tavā sirdī un liedz Tev būt kopā ar citiem, ar savu Radītāju un Zemi kā tādu. Tikmēr, ja Tu laid Dievu savā sirdī, kas var tikt tulkots kā sevis paša izprašana, tad arī bailēm jeb ļaunumam vairs nav vietas. Saproti, kamēr Tevī mīt bailes, tikmēr Tu pats nemaz neesi tagadnē, šeit un tagad, Tu esi kaut kur citur, nevis pats ar sevi. Šis bailes arī ir šis prāta v*r*ss, kas tiek kultivēts no visiem galiem un visos iespējamos veidos.

 

Mums Cilvēkiem ir visi priekšnoteikumi, lai dzīvotu vidē, kur:

 

- Ir brīvi pieejama enerģija no ētera un to nevajag patentēt un atskaitīties nevienam;

- Ir iespēja dzīvot pārticībā un mierā, nevis ar badu un kariem;

- Ir iespēja sazināties ar citiem jebkādā veidā nevis tikai caur telekomunikācijām vai izmantojot valodas sociālo institūciju;

- Ir pieejamas zināšanas un izpratne par to, kāda ir izskatījusies pasaule pirms mums;

 

Šis viss un vēl daudz kas cits mums visiem būtu jābūt kā pašsaprotamām lietām un parādībām, bet tā nav, jo mūsos mājo bailes. Tās pašas bailes, kuras nāk no prāta v*r*siem, no vienīgajiem patiesajiem v*r*siem, kuri var tikt palaisti un noķerti ārējā pasaulē.

Un šie prāta vīrusi reizēm var kļūt ļoti apšaubāmi un viegli atkožami, bet vienalga Tu redzi, ka uz nosacīto vairākumu tie lieliski strādā. Piemēram, ideja par to, ka nevajadzētu apskaut vai paspiest roku citiem Cilvēkiem, jo ir nāvīgs v*r*ss vai ideja, ka ja Tev ir šis nāvīgais v*r*ss Tev ir jāizolējas un jābūt pilnīgā vienatnē. Tas tak ir tik, acīmredzams, ka tas ir prāta v*r*ss nevis bioloģisks v*r*ss, kas radīts, lai iedvestu citos bailes un atdalītu tos no kopā būšanas. Izolēšana un distancēšanās, ja kaut uz sekundi ieslēdz loģisko domāšanu, ir vissliktākais, ko Cilvēks varētu nodarīt sev, ja runa ir par ilgtermiņu. Cilvēki ir radīti būt kopā, jā, reizēm uz kādu brīdi izolēties vai distancēties no kāda ir ļoti patīkami un vajadzīgi, un, kādam specifiskam indivīdam, varbūt tas arī ir pieņemami visas dzīves garumā, bet skatoties no kolektīva redzes lauka, tad, protams, Cilvēkam ir jābūt kopā ar citiem Cilvēkiem nevis jāizolējas. Ja Tu nebūsi kopā ar citiem, tad nebūs ģimenes, un tad nebūs pēcnācēju, un tad nebūs Cilvēces kā tādas, kas, varbūt arī nav slikti, bet no Cilvēka skatpunkta, tas arī nekādi nevar būt labi, ka Cilvēce kā tāda, ko viņš pats pārstāv aiziet bojā. Kaut paskaties uz zirgu, kas notiek, ja tas ilglaicīgi tiek atstāts viens, iemests izolācijā, tas visai ātru kļūs ļoti, ļoti skumjš un nomākts, tas saslimst un nomirst pirms paredzētā laika. Kāpēc? Jo viņam ir jābūt kopā. Un šajā gadījumā šī zirgu analoģija lieliski sader arī attiecībā uz Cilvēkiem un visu Cilvēci.

 

Ar šo visu, principā, viena no galvenajām mācībām, ko es vēlos uzrakstīt, ir tas, ka, iespējams, visbīstamākais prāta v*r*ss no visiem ir ideja, ka kādam citam ir jārūpējas par mani, par manu labklājību un manu veselību, šādi domājošs Cilvēks tiek pa taisno aizdzīts uz upura valstību, kur notiek mūžīgā žēlošanās un gaušanās par to, ko, kāds cits priekš viņiem nav izdarījis. Līdz ar to, nekad nevajag dusmoties uz kādu, kurš staigā bez uzpurņa publiskās iekštelpās vai nav sevi v*kc*n*jis un apmeklē to pašu lielveikalu kā Tu, vai arī pat, ja kāds klepo sēžot ar Tevi vienā vilciena vagonā, nekam no tā nav vispār nekāda nozīme, jo viņiem nav jānes atbildība par Tavu veselību un viņi ar savu būšanu Tev tiešā vai netiešā tuvumā, un nekādi Tevi fiziski neaiztiekot, neietekmē Tavu fizisko veselību.

Vairumam no mums savā dzīves laikā ir jānāk ārā no šīs upura mentalitātes, ka, kādam citam ir jārūpējas par to, lai ar mani viss būtu kārtībā. Citi nonāk pie šīs atklāsmes visai nosacīti vieglā ceļā, bet citiem ir jāpiedzīvo kādas ļoti smagas un ciešanu pilnas pieredzes, lai viņi to beidzot apjaustu, kā, piemēram, varbūt kādam ir ceturtās pakāpes vēzis un tikai tad viņš nonāk pie secinājuma, ka neviens viņu nevar paglābt vairs kā tikai viņš pats sevi, ja nav jau par vēlu... tā, diemžēl, arī mēdz būt un daļēji to var uztvert arī kā dzīves mācību, kas rada apjausmu par to, ko esmu rakstījis augstāk.

 

C.

 

Laiks ielīst dziļāk medus podā, kas saucās klepošana un šķaudīšana. Nevienam no mums, protams, ka nepatīk, ja kāds cits uzklepo vai uzšķauda mums, mēs to interpretējam par nepieklājīgu un necienīgu rīcību. Tas tad tā arī lai paliek, es netaisos to apspriest šajā kontekstā. Tas uz ko es vēlos vērst uzmanību ir informācija un tās nogādāšana un uztveršana. Ja, piemēram, kāds uzklepo Tev virsū vai apšķauda Tavu ūdens trauku no kura Tu vēlāk padzersies, tas viss liekās diezgan pretīgi, vai ne tā? Varbūt tas arī ir pretīgi, lai tā būtu, bet tai pat laikā tas arī ir ļoti informatīvi, tas klepus un tās šķavas priekš Tevis ir ļoti informatīvas, jā, tas skan tiešām ļoti savādi priekš daudziem, bet tieši tā es to arī domāju, burtiski – citu šķavas un klepus Tavā virzienā ir jauna informācija, ko apstrādāt un apgūt. Šie šķaudošie un klepojošie Cilvēki sūta mums informāciju un pa taisno, ātrāk nekā Tavs e-pasts aizies Tavam darba kolēģim vai klientam. Jā, šī informācijas nodošana notiek caur baktērijām un visu to, un mēs esam iemācīti baidīties no tā visa, bet es atgādināšu vēlreiz to, ko esmu jau rakstījis iepriekš – arī baktērijas ir nekas cits kā informācija, viss atkarājas no tā, kā Tavs ķermenis izvēlās apstrādāt un pielāgot šo informāciju.

Tas ir tāpat kā, ja Tu kaut kur izlasi vai izdzirdi, ka Vatikāns nemaz nav šī svētā vieta priekš visa tā modernā reliģiskā murga, bet gan vismaz daļēji tā ir vieta, kur tiek kultivēta komercija, pedofīlija, verdzība utt..., tad tālākais jautājums ir, ko Tu darīsi ar šo informāciju? Vai Tu izvēlēsies veikt kaut kādas darbības, lai to visu kultivētu vēl vairāk, vai darbības, lai to vērstu uz beigām, vai vienkārši neveiksi nekādu darbību, kas arī ir darbības forma, kura izpaužas bezdarbībā.

 

Tā tad, Tev kāds laimīgais uzšķauda vai uzklepo, Tu saņem no šī laimīgā konkrētu informācijas devu, ko ar to darīt tālāk? Kādi ir varianti:

 

1. Informācijas lasītājs, nolasa informāciju, nosaka, huh, tas gan bija nedaudz pretīgi, nu okay, nekas traks, informācija ir pārstrādāta un implementēta savā informācijas kartē, ir skaidrs, ka kaut kas konkrēts notiek ar viņu, to šķaudītāju, bet tas neattiecas uz mani, es to visu esmu nolasījis un uztvēris, laiks doties tālāk savās dzīves gaitās;

 

2. Šī informācija, ko mēs lasām ir nedaudz neizprotama un rada kaut kāda veida bažas... hmmm... acīmredzot, dēļ tā, kas notiek šeit, tur un šur, man vajadzēs iziet cauri, piemēram, caurejas, vai locītavu kasīšanas procesam vai da jebkam citam. Tas tādēļ, jo specifiska informācijas daļa pret kuru ķermenim ir noliegums un nesapratne kā to nolasīt, ir vienkārši jāizstumj ārā no ķermeņa.

 

Tieši tāpēc, ja Tu izproti otro variantu, Tu sapratīsi, kāpēc, ja Tu šodien uzkleposi desmit Cilvēkiem, Tu saņemsi dažādus rezultātus, ne visiem būs caureja un ne visiem būs iesnas. Ja konkrētais Cilvēks būs attīrījies un uzturēs savu ķermeni sabalansētā uzturvielu un toksīnu līmenī, tad viņam šī informācija apstrādāsies vieglākā formā nekā tam, kurš ir disbalansā vai arī ķermeņa pēdējā attīrīšanās stadijā. Tad, kad Cilvēki tur savu organismu disbalansā, nerūpējas par to vai piekopj ekstremālu dzīvesveidu, tad arī viņi saķer dažādas tā saucamās slimības, un tad bieži vien viņiem sāk rasties vēlme vainot visus citus dēļ tā, jo viņi vienkārši netiek galā paši ar sevi.

 

D.

 

Tai pat laikā daudzi, kuri lasa šo un domā par informācijas savākšanu un nodošanu, iespējams, vēlēsies jautāt par ieročiem, kuri atpazīstami kā “tiešās enerģijas ieroči” ar kuru palīdzību var ielikt Cilvēka prātā jebkādu domu, kura vēlāk izveidosies par sajūtu un manifestēsies reālajā dzīvē. Vai tāda informācija jeb informācijas nodošanas veids pastāv un, vai tā ir patiesība? Es domāju, ka tā, visdrīzāk, ir realitāte, bet tai pat laikā par to nav īpaši jāuztraucas tam, kuram ir skaidrs prāts. Ko tas īsti nozīmē, es tūlīt īsumā apstāstīšu. Jā, es uzskatu, ka izmantojot šādas metodes ir it kā nosacīti viegli padarīt Cilvēku pašnāvniecisku vai likt viņam darīt kādas konkrētas lietas, vai pildīt kāda cita izvirzītu mērķi, bet tas viss strādā uz piekrišanas principu. Šim potenciālajam upurim, ja tā var teikt, visu pirms ir jādod sava piekrišana un tikai tad tas ir iespējams. Šķiet, ka pārsvarā šīs metodes tiek atstrādātas un pielietotas augstāko brīvmūrnieku ložās un jezuītu aprindās, to darot ar telepātijas prasmju attīstīšanu un caur mikroviļņu un radioviļņu tehnoloģijām, tās, visdrīzāk ir neticami advancētas tehnoloģijas, bet nekas no tā nevar apiet Tavu piekrišanu, bez tās nekas nenotiks, pirmkārt, viņiem ir vajadzīga Tava piekrišana. Tava piekrišana, protams, ka var būt akla vai neapzināta, tā nav vienmēr papīra kontrakta formā, bet šeit tad ir runa par Tavu apziņas līmeni un izpratni par to, kas Tu esi. Līdz ko, kāds saka, ka tam nepiekrīt vai skaļi bilst, ka vēlās lauzt šo līgumu, tajā brīdī arī šie procesi apstājas, jo nav personīgās piekrišanas. Kā piemēru es Tev varu iedot hipnotizēšanas seansu. Tu aizej pie ciemā visiem zināmā un prasmīgā hipnotista, viņš sāk Tevi apstrādāt šādi un tādi, Tu jau esi pus transā, bet Tu vēl it kā saproti, kas notiek un esi spējīgs visam izsekot līdzi. Tā vietā, lai izslēgtu Tevi un sāktu rakties Tavā būtībā, viņš to nedara, viņš maigā balsī Tev prasa: “Vai Tu man dod savu piekrišanu tam un šitam...” Redz, viņam ir nepieciešama Tava piekrišana, lai kaut ko ar Tevi izdarītu, un nav būtiski, cik prasmīgs vai neprasmīgs speciālists viņš ir, viņam vienalga vajadzīga Tava piekrišana. Tieši tāpat arī ir piemēram ar “pieci gā” starojumi, ja Tu tam nedosi savu piekrišanu un nedzīvosi bailēs, ka Tev rītdien izceps smadzenes ar šo tā saucamo monstru, jo tas tiks pavērsts tieši pret Tevi, tikmēr arī tas nenotiks – ir vajadzīga Tava piekrišana, apzināta vai neapzināta.

 

Ko tad šajā kontekstā nozīmē šī neapzinātā piekrišana? Paņemsim kā piemēru tieši uzturu. Ja Tu ikdienā neēd pretīgos makdonalda burgerus, nemočī iekšās kolu vai spraitu, neēd katru rītu brokastīs kellogs sauso bērnu suņu barību, tad ir konkrēts kvantums informācija, kura netiks ienesta Tevī. Tā vietā Tu ēd organiski, dārzeņus ko pats izaudzējis, augļus, ko kaimiņš Tev pasniedzis, olas, ko Tavas vistas Tev dāvājušas utt... atceries, es rakstu par neapzināto piekrišanu. Ar kolas, spraita un burgeru palīdzību Tu dod piekrišanu konkrētas informācijas iepludināšanai Tavā sistēmā, bet ja Tu to nedari, tad tai informācijai arī nav dota piekrišana Tevi atrast un tā arī Tevi neatradīs. Tā vietā šī informācija ies ciemos pie kāda, kurš ir devis šo apzināto vai neapzināto piekrišanu. Un, šīs kāds, iespējams, būs tas, kurš kolu apdzēries un burgerus noēdies pēcāk Tev stāstīs, ka ir jādzīvo bailes no tā un šitā, un vēl kaut kā, jo tas Tevi padarīs resnu, tas Tev izraisīs vēzi un vēl tur sazina kas Tev liks pa taisno nomirt. Redz, priekš viņiem tā arī ir realitāte, jo viņi dzīvo tajā informācijas laukā, bet kādā informācijas laukā dzīvo Tu? Un ja Tu noticēsi šim pasaku stāstītājam, ka Tu paliksi resns, Tu būsi ar vēzi, un tad Tu nomirsi, tad tā arī būs. Tev pat nevajadzēs ēst tos burgerus un dzert litriem spraita šķīdinātāju, Tu tāpat to visu saņemsi, jo Tava ticība būs tā, kas atnesīs šo informāciju Tev un tad Tev ar to būs jādzīvo un tā jāapstrādā.

 

Pastāstīšu arī kā daudzi no mums var arī nonākt pie kontrakta, kas ārēji izskatās Tev nevēlams, bet patiesībā ir Tava ķermeņa saudzējošs vai pat Tavas dzīvības glābjošs. Piemēram, Tu, iespējams dzīvo neveselīgi, ej gulēt vēlu naktīs, regulāri kašķējies ar Cilvēkiem, uzskati, ka esi pārāks pār citiem, ēd un dzer neveselīgi un kopsummā, dzīvo tālu no savas labākās un efektīvākās dzīves, kādu Tu varētu dzīvot. Tu pats, protams, esot tajā mirklī iz dzīves ne līdz galam apjēdz savas muļķības un Tev, piemēram, liekās, oij, kas man tur uz tās galvas, vienmēr kaut kādi izsitumi, kas man tur uz tā vēdera, visu laiku kaut kādi pleķi. Tu vēlies no tā kaut kādā veidā tikt vaļā, lai gan pats nesaproti, ka Tevi ir noslēgts konkrēts līgums ar sēnītēm, kuras, iespējams, glābj Tavu dzīvību un šo toksīnu disbalansu laiž ārā caur ādu maksimāli maigā formā. Tad Tu no kāda visgudrā ārsta uzzini, ka Tev ir sēnītes, viņš Tev saka ņem šitādus un tādus krēmus un Tev tās sēnītes vairs nebūs. Ļoti, iespējams, šis ārsts Tev dara lāča pakalpojumu tādā ziņā, ka Tu nevis apkarosi savas muļķīgās izpausmes savā dzīvē, bet gan sēnītes, kuras iznīcinot Tu attapsies pie sliekšņa, kur Tevi sagaidīs jau īsta dzīves nelaime un lai izglābtos no tās, Tev beidzot nāksies saprast, ka ne jau sēnītes visu šo laiku ir bijušas vainīgas (tieši pretēji, tās Tevi ir paglābušas), bet gan Tavas sliktās, domas , sliktie ēšanas paradumi un sevis neizzināšana ir bijusi problēma.

Dabas programma nav radījusi Tevi, lai kaut kādas sēnītes vai parazīti Tevi apēstu, kam tas vajadzīgs!? Tikmēr Tavs intelekts gan bieži vien nodarbojas pats ar sevis iznīcināšanu. Tāpēc domā ko Tu domā un zini, kam Tu tici!

 

Raksts atrodams arī oriģinālajā publikācijā infozeme lapā: https://infozeme.com/vruss-ir-tavs-draugs-iii/

 

Lasīt vairāk...
Komentāri