Kur nu bez piparmētrām?!

Komentāri · 139 Skatījumi:

Šķiet piparmētras, jeb mētras ir pats populārākais ārstniecības augs, garšaugs un tikai retais neko par to nezina.

Šķiet piparmētras, jeb mētras ir pats populārākais ārstniecības augs, garšaugs un tikai retais neko par to nezina.
 
Kādas manas pirmās atmiņas par piparmētrām… Dārzā bija krietns mežonīgs pleķis saaudzis. Par daudz jau tās mantas būt nevar, bet kaut kā līdzsvars starp skaistumu un labumu jāatrod bija. Mans bērnības darbs bija ravēšana. Domājiet ravēšana ir tāda vienkārša padarīšana? Nekā! Ja dārzā ierobežotā platībā sasēti, sastādīti un paši saradušies dažādi derīgi augi, tad nav te kā biešu vagā, kur bietes paliek pārējais ārā, vai daiļdārzā, kur viss pakārtots estētiskām jūtām. Tādā mežonīgā augu dārzā ravēšana notiek ar sarunu vešanas cienīgām izdarībām.
 
Un pats patīkamākais piparmētru atmiņās bija lasīšana un žāvēšana. Sēdēt uz zālē noklāta palaga, ņemt no kaudzītes piparmētru zariņus un siet buntītēs. Liela jau tā čupiņa nebija, bet man bērnībā šķita, ka smaržīgais labums ir milzu gubenis, kas tāds tur mūžīgi paliks. Gandrīz vai vilšanās iestājās, kad darbiņš padarīts – vai jau cauri? Šķita, ka es varētu mūžīgi sēdēt un rakņāties pa smaržīgo gubeni.
Ja laiks bija labs kārām žāvēties malkas vai siena šķūnītī. Kādu daļu noteikti ienesa žūt istabā – lai smaržīgāka gulēšana. Piparmētru tēja bija pats ikdienišķākais siltais padzēriens. Droši vien daudziem līdzīgas bērnības piparmētru atmiņas. Jaunākai paaudzei droši vien vēl vairāk piparmētru garšu no bērnības zināmas – dažādi saldēdieni un dzērieni.
 
Ar tādām bērnības atmiņām man bija interesanti vērot kādas paziņas reakciju un prieku par augošu piparmētru. Viņa, īsts pilsētas cilvēks, augusi dzīvoklī, bez lauku pieredzes, pārcēlās dzīvot uz māju ar dārzu. Dārzkopība viņai tobrīd vēl bija pilnīgi sveša. Apstaigājot jauno īpašumu, viņa iesaucās “man dārzā aug mohito!” (domājot – augs, ko liek pie mohito, nevis piparmētras šķirni). Nu jau ļoti daudz gadu pagājis, dārzkopība apgūta visos smalkumos. Bet piparmētru krūmam piešķirts vārds Mohito un skaisti iekopta dobe.
 
Bet kā tad tās piparmētras pareizi klasificēt? Sugas, hibrīdi un simtiem kultūršķirņu. Te nu tiešām strīdēties nav nozīmes. Vai nu apstājamies pie mētru ģints (Mentha) un dažām sugām un šķirnēm, ko zinām, vai arī veltām milzu laiku un darbu izpētei jau kā botāniķi vai selekcionāri. Bet diskutēt, kura ir tā īstākā, pareizākā, vai “tāda kā bērnībā bija” ir tukša laika tērēšana. Ūdensmētra, lauka mētra, krūzmētra… un kādas tik vēl visādas mētras. Pat it kā viena un tā pati lauka mētra dažu hektāru lielā apgabalā dažādās vietās var atšķirties ar garšas un aromāta niansēm, un ieaudzēta dārzā dot vēl citādu aromātu. Aizbraucot uz kādu saimniecību, stādu audzētavu vai pa tirdziņiem pastaigājot, var visā mētru bagātībā piecās minūtēs apmaldīties.
 
Šķiet bardaks pilnīgs, kārtības nekādas! Nav nekādos klasifikācijas rāmjos strikti sabāžams. Saziedās, sakrustojas, no dārza pabēg vai dārzā blakus glaunai šķirnes mētrai mežonītis blakus ieaug… Vēl no vides simtos veidos ietekmējas… Kur cilvēkam beidzot viena skaidrība ieviesta, mētrai pretī simts brīvības ceļu.
 
Tā jau mētras būtība – brīvība, spēja pielāgoties un izbaudīt notiekošo, spēja domāt un rīkoties ārpus dažādiem rāmjiem un aizspriedumiem. Mētra palīdz būt te un tagad, skaidri domāt un dziļi just. Tā var būt gan palīgs zinātnes un garīgos meklējumos, gan palīdzēt iepazīt un sajust pašam sevi. Var atvēsināt pārkarsušos un apklusināt aizspriedumainos – sak’ aizveries un baudi. Mētrai nav aizspriedumu. Viņa tevī saskata veselumu nešķirojot cēlās, gudrās un augsti garīgās jūtas un domas no tava ķermeņa sajūtām, palīdzot sasniegt to, kas tev tajā brīdī ir vajadzīgs. Bet, vai tu to zini un gribi zināt, vai varbūt tev tomēr ir ērti peldēt sabiedrības un paša iedomāto aizspriedumu un klišeju straumītē… Ar tādiem dikti svētulīgajiem, aizspriedumainajiem un citus nosodīt mīlošiem mētra var arī kādu erotisku joku izspēlēt atgādinot svētulim, ka arī viņam ir ķermenis iecerētās garīgās meditācijas vietā sniedzot vēlmi pēc citām sajūtām.
 
Palīdzēs atslābt un aizmigt, ja esi pārguris. Mētra nav miegazāles. Viņa atbrīvo saspringumu tādējādi ļaujot labāk iemigt un nodrošinot labāku miega kvalitāti. Palīdzēs atslābt tiem, kas ir garīgi vai fiziski pārguruši. Dos tonusu un palīdzēs atvērt asāku prātu, dos drosmi lēmumu pieņemšanā. Mazāka koncentrācija relaksē, lielāka tonizē. Mētra tev neliek saņemties ar varu un pāri visiem spēkiem, bet caur atbrīvošanu paver apvāršņus viegli un strauji. Kā atraujot priekškarus vai aizkaru un ielaižot telpā sauli. Tāpēc mētru ir iecienījuši garīgā ceļa meklētāji, izgudrotāji, radošie ļaudis. Kam esi gatavs? Domas lidojumam vai tomēr drošāk pēc instrukcijas…
 
Palīdzēs pie galvassāpēm, ja esam “pārdomājušies”. Var palīdzēt arī pie migrēnas, bet tur pašam jāmēģina, kurš ir īstais brīdis un vai tāds vispār ir jums.
 
Palīdzēs sagremot smagāku ēdienu un domas, neļaus sapūsties vēderam un dusmām. Mētrā esošais mentols un citas vielas ļoti nepatīk gremošanas trakta patogēnajai mikroflorai. Palīdz gremošanas traktā noņemt spazmas vienlaikus saglabājot tonusu. Novērš uzpūšanos, regulē žults sekrēciju un kuņģa skābumu. Un ko tur piebilst – ja vēders strādā kā nākas, tad arī saimnieks nav “sapūties” un viss pārējais sekmējas daudz labāk.
 
Jau no sendienām mētra ir pazīstama arī mīlas maģijā, minēta kā spēcīgs afrodiziaks. Jā, mētra ļoti labprāt iesaistās arī mīlas dzīvē. Senajos laikos viņai bija viens darba lauks, mūsdienās droši vien cits. Un arī šajā jomā ar mētru nebūs vis tik vienkārši, viņai sava brīva domāšana.
Daudzām tautām mētras tradicionāli izmanto kāzu dekoros, līgavas vainagā, ar mētrām rotā jaunlaulāto kāzu gultu. Ja ņem vērā kā dzīve bija iekārtota senāk, tad tas ir tik saprotami – jaunajiem tajā dzīves brīdī bija ļoti vajadzīga spēja atslābināties, iepazīt sevi un izbaudīt notiekošo.
Bet kā ir mūsdienās? Nešķiet, ka daudzi sūdzētos par kautrību vai deficītu. Te nu ir tas, ko pretrunīgu var izlasīt par mētru kā afrodiziaku – kungiem gan sniegumu uzlabos, gan interese varot zust. Jā, jā un tik kungiem. Kā tad ar dāmām – tām neko nevajag, vai tās mēģina savus neieinteresētos kungus kaut kā uzprišināt sev uzmanību nepievēršot? Bet nav jau nekādu pretrunu. Stāsts ir par to, ka mūsdienu cilvēks ir tālu no dabas, pārsātinājies un notrulis civilizētajā pasaulē vairs nesaprot, ko ar sevi iesākt, vai arī nodzīts darbā kā vecs ēzelis. Tā nu mētra savu spēku nešķiež izlutinātam un pārsātinātam kustonim, kas nemaz nevēlas iepazīt sevi, bet darbā nodzīto “ēzelīti” maigi noliek izgulēties, jo tas viņam vairāk vajadzīgs. Mētra padziļinās sajūtas tiem, kas būs gatavi cienīt un iepazīt sevi un otru, un būt laikā te un tagad.
 
Šķiet mētras ir visplašāk pazīstamais ārstniecības augs. Pašas mētras, to ēterisko eļļu, no augiem izvilktu izvilktu vai sintezētu mentolu ļoti plaši lieto gandrīz vai visās dzīves jomās. Dziedniecībā, medicīnā, kulinārijā, kosmētikā, parfimērijā, dažādās labsajūtas procedūrās, pat tīrīšanas līdzekļos. Kur vien meklē mentola smaržu atrast izdosies. Jāspēj tik saprast, kur īsta, kur mākslīga, kur to vajag un kur labāk iztikt.
Ko tad nu iesākt ar dārzā saaugušo bagātību? Te jau arī ir simtiem, ja ne tūkstošiem iespēju – fantāzijai ir kur ieskrieties.
 
Svaigā veidā
Liekam pie dzeramā ūdens, smukumam un dažādībai kādu odziņu, citrona vai gurķa šķēlīti arī var piemest klāt.
Tas pat slavenais mohito un brīva fantāzija par to. Tam arī var daudz veselīgo bezalkoholisko versiju sataisīt. Daudziem noteikti ir saraudzēta vai sasaldēta bērzu sula (ja vēl nav izdzerta) – limonādes un ledus vietā var izmantot to.
Var pievienot dažādiem salātiem – “sāļajiem” niansītei, “saldajiem”- var krietnāk izpausties. Var likt visādos saldēdienos.
Var sataisīt sīrupu īslaicīgai lietošanai – lapiņas sasmalcina vai saspaida (kā patīk) un sajauc ar cukuru vai medu un ļauj izvilkties sīrupam. To pēc tam var našķot pēc vajadzības un patikas.
Var pievienot dažādiem ievārījumiem un sīrupiem. (Man pēdējo gadu klasika zemenes ar piparmētrām). Var sīrupā vārīt vienu pašu, var pievienot citiem sīrupiem, gan ogu / augļu sīrupiem, gan arī klepus sīrupam. Saldēdienos, ievārījumos un sīrupos ļoti labi sapasē ar citrusaugļiem
Var lietot kā garšvielu. Labi der gaļas un pākšaugu ēdieniem.
Arī svaigas mētras var likt tējā.
 
Kaltēšana.
Tā jau ir klasika. Sakaltē, pēc tam izmanto tējai, tēju maisījumiem. Visbiežāk izmanto nomierinošos vai gremošanu uzlabojošos maisījumos. Labākam aromātam kā niansi pievieno arī dažādām citām tējām. Vai smalcina garšvielām vai pulveros. Der arī pirtsslotiņās iesiet.
 
Piparmētru eļļas izvilkums.
Varam rīkoties divējādi. Salikt burciņā svaigas, nedaudz apvītinātas lapiņas, apliet ar eļļu un likt nostādināties. Varam rīkoties līdzīgi kā gatavojot smaržīgos ceriņu vai rožu eļļas izvilkumus. Jāstrādā, protams, ir ļoti tīri. Saliek burkā lapiņas, aplej ar eļļu un notur dažas dienas. Tad nokāš un ar to pašu eļļu aplej jaunas lapiņas. Tā var nodarboties, līdz izvilkums pašiem šķiet vispatīkamākais. Vēlāk šādu eļļas izvilkumu var izmantot gan kosmētiskiem nolūkiem, gan ziežu pagatavošanai, vai ar tādu pat eļļas formātu sasmērēt kādu saules apdegumu, svaigu sasitumu vai sastiepumu.
 
Ziedēs un kompresēs.
Mētru izvilkumi un tajos esošās ēteriskās eļļas ir ļoti būtiska “auksto” ziežu un pretiesnu smērīšu sastāvdaļa. Kā pretiesnu līdzeklis mētrās esošais mentols izcili atbrīvo elpceļus. Tāpat, ja ir gūta trauma – sasitums, sastiepums, vai kaut kas nopietnāks, kam raksturīga traumētās vietas sapampšana, ir svarīgi iespējami drīz šo “karsto” traumu “atdzesēt”, neļaut tūskai ieņemt ilgstošu stadiju. Šādās situācijās ļoti noderīgas ir vēsas kompreses, kas kaut kādā veidā satur mentolu. Pat pietītas saburzītas piparmētru lapas, zobu pasta vai ūdenī ar pāris pilieniem piparmētru ēterisko eļļu samērcēta drāniņa būs labāk nekā nekas. Protams, ir jau klasiskās dadžu un kāpostu lapas, bet kaut kas, kas satur mentolu pirmajā brīdī tomēr darbosies ātrāk un efektīvāk.
 
Silts saulains augusta vakars, mohito no bērzu sulas un grāmata…
Lasīt vairāk...
Komentāri