Liepziedi un to pielietojums

Komentāri · 173 Skatījumi:

Liepziedi. Dažāds pielietojuma veids

Liepu ģintī (Tilia) ir kādas 30 sugas ,citi avoti saka 45, ej nu zini kā tur ir, bet Latvijā savvaļā (un senākos stādījumos pie mājām) sastopama parastā liepa (Tilia cordata). Jaunākos apstādījumos ir arī citas sugas.
Latviski jau viss skaidrs liepa ir liepa. Krieviski – липа, vāciski – Linde, franciski – tilleul, igauņu - pärn (Vai tik Pērnava nav igauņu Liepāja, Liepene vai kāda cita liepuvieta ), poļu – lipa.
Bet ar angļu nosaukumiem var sanākt sajukums – „lime”, „linden”, un Ziemeļamerikā arī „basswood”. Angliski laims vai liepa var it viegli sajukt. Ja lasāt kaut ko angļu valodā, vai pērkat kādus augu izcelsmes preparātus vai kosmētiku, skatieties uzmanīgi, ko attiecīgajā kontekstā “lime” nozīmē leipu (tilia sp.) vai laimu (Citrus aurantifolia).
 
Noteikti esat ievērojuši, ka pilsētā liepas uzzied agrāk nekā laukos un mežā. Arī šogad pilsētu liepām jau prāvi riekstiņi, laukos, kā kur – saulītē noziedējušas, mežā, ēnā tā tik sāk. Lai nu kā, ja liepa sāk ziedēt, tad tas prieks nav ļoti ilgs. Ir jāpaspēj. Ar šā gada lietavām gan grūti novaktēt to ideālo brīdi. Kaut ko jau var salasīt. Protams, jāvāc pilnziedā, sausā saulainā laikā, kad rasa nožuvusi. Nezinu kad ir vispareizāk. Te jau katram sava zināšana. Man vislabāk patīk lasīt, kad bijusi karsta, saulaina diena, tad tās vakarpusē – viss smaržo, lasi liepziedus, klausies bitēs un kamenēs un vēro saulrietu. Tad ziedi tik pilni nektāra, ka rokas kļūst mitras. Pēc tam to visu sanes istabā, saliek žāvēties. Uztaisi tēju no svaigiem ziediem un guli smaržas mākonī.
 
Komerciālai žāvēšanai jau ir savi strikti noteikumi. Bet savām vajadzībām var kā patīk, galvenais, lai labi ventilējas un žūst. Var uz kāda pamata uzklāt papītu vai audumu. Ja ir vieta, var uztaisīt nopietnākas sietu konstrukcijas. Mājas apstākļos var uztaisīt arī ļoti labu bezmaksas konstrukciju. Esat redzējuši, ka pārtikas veikali reizēm dārzeņu kastes ļauj ņemt un izmantot pirkumiem. Tad savāc tādas tīras, smukākas, vienādas konstrukcijas kastes. Uzsprauž plānu gludu dvielīti, vai auduma gabalu. Augus liek uz auduma un žūstot tie vēdinās tāpat kā sietu konstrukcijās gan no augšas, gan apakšas. Ja kastēm ir paaugstināti stūrīši, tās var likt arī vienu virs otras.
 
Bet par pašiem liepziediem - tas jau mums tāds pamata augs, visiem zināms, pamata sastāvs un lietošanas veidi atrodami ar pirmo google meklēšanu.
Interesanti, ka tas, ko saucam par liepziediem ir uz kātiņa sakārtota ziedu kopa un pieziedlapa. Daudzi domā, ka vērtīgāk būtu lasīt tikai pašus ziediņus. Tā nu gan gluži nav, lielākā gļotvielu masa ir koncentrēta tieši pieziedlapā. Daži, kam liepziedu tēja nepatīk sūdzas, ka tā ir “gluma”. Tad lai viņi paliek nedzēruši. Bet mums pārējiem zināšanai, tas “glumums” rodas no liepziedos esošajām gļotvielām un palīdz organismam atveseļoties no elpceļu infekcijām un gremošanas sistēmas iekaisumiem, jo šādos gadījumos mums ir svarīgi palīdzēt gļotādai saņemties un atveseļoties.
Liepziediem ir arī izteikti sviedrējoša, urīndzenoša iedarbība, arī tas ir labi, jo tā augs palīdz organismam “saķert” un izvadīt nevajadzīgos iekaisuma produktus un cīnīties ar slimību.
Liepziedus lieto ne vien tējās. Bet arī dažādu pārtikas piedevu un ādas kopšanas, kosmētikas līdzekļu ražošanā. Arī pie mums ziedūdeņus (hidrolātus) gatavo noteikti, vai kāds uzņemas iegūt arī ēterisko eļļu nezinu , tās ziediņā ir maz un stipra, bet pasaulē ir.
 
Liepziedus visur piemin arī kā vienu no nozīmīgākajiem nomierinošajiem augiem, daudziem palīdz pie galvassāpēm. Zinu dažus, kas labprāt nakšņo ārā ceriņu un liepu ziedēšanas laikā. Pat nav tēja jādzer, pietiek pasēdēt zem ziedošas liepas, un iestājas miers, raizes pagaist, atliekas, vēlāk atrisinās. Kā pie mammas, vai kā pie mammas vajadzētu būt.
 
Esat ievērojuši jaunās liepas ar zariem tiecas debesīs, bet kļūstot vecākām liec zarus pret zemi kā sniedzot un dodot. Ne velti mūsu senči liepu godāja kā sievu koku, kā mātišķu. Un nereti ir saistība, ka īpaša “vilkme” uz liepziediem ir tiem cilvēkiem, kam kaut kādā ziņā ir pietrūcis mammas klātbūtnes un maiguma. Vai arī dzīves brīžos, kad lai arī tu tāds liels un visu varošs, bet iekšēji kādu brīdi gribētu būt maziņš un mammas samīļots, paauklēts. Vai sievietēm, kas meklē un attīsta mammu sevī, jaunajām māmiņām un tām, kas vēl tikai sapņo par tādām kļūt, un satraucas par pieredzes un prasmju trūkumu. Te liepa kā lielā dzimtas mamma.
Komentāri