Asinszāle – gandrīz vai brīnumzāle

Komentāri · 132 Skatījumi:

Asinszāļu ģintī (Hypericum) visā pasaulē ir ļoti daudz sugu. Vairums aug daudz siltākās zemēs un daudzas lieto turienes dziedniecībā.
Pie mums sastopamas četras sugas:
* Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), kas ir arī visvairāk pētīta,
* Plankumain?

Asinszāļu ģintī (Hypericum) visā pasaulē ir ļoti daudz sugu. Vairums aug daudz siltākās zemēs un daudzas lieto turienes dziedniecībā.
Pie mums sastopamas četras sugas:
* Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), kas ir arī visvairāk pētīta,
* Plankumainā, jeb četršķautņu asinszāle (Hypericum maculatum),
* Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum),
* Kalnu asinszāle (Hypericum montanum).

Nozīmīgākās un plašāk izplatītākās ir divšķautņu un plankumainā (četršķautņu) asinszāles. Abas ir "tās īstās" un dziedniecībā derīgas. Abas var lasīt un lietot ikdienišķām vainām pat sevišķi smalki neiedziļinoties.
Bet nopietnākām lietām, arī nopietni jāpastudē dažāda informācija un zinātniskie pētījumi. Un to ir tiešām ļoooti daudz un ļoti labi. Tāpēc, nepaslinkojiet un turiet priekšā latīniskos nosaukumus, lai saprastu par kuru augu pētnieki runā.
Īsi, koncentrēti apraksti latviešu valodā ir pieejami AGFonds https://www.agfonds.lv/ un https://www.fitoterapija.lv/ resursos. Tur minēti vispārzināmie asinszāles izmantošanas veidi un iedarbība. Šie avoti ir vērtīga ievirze meklējumiem, bet ne galavārds, ka tikai tā un ne citādi.
Ir daudz etnobotānikas un vēstures pētījumu, daudz materiālu par asinszāles ietekmi uz depresiju, ir un top pētījumi par audzēju ārstēšanu.
 
Vairāk ar asinszāli saistītu senāku tradīciju ir mūspusē un pa Eiropu uz leju. Austrumu kaimiņam šis augs nav bijis tik populārs. Bet šodien eiropieši ir kļuvuši līdz nelabumam civilizēti, toties daudzos bijušās PSRS tālākos nostūros cilvēki trūkuma dēļ ir spiesti atgriezties pie dabas. Abos gadījumos būs daži labi avoti un daudz modes gudrie, kas kā vienīgo patiesību mals to mazumiņu informācijas, ko kaut kur sagrābstījuši. Izklaides nolūkā – ok. Bet nopietnām lietām meklējiet nopietnu informāciju!
Asinszāles sastāvs ir ļoti bagātīgs un iedarbība plaša, pat zinātnieki vēl visu nav spējuši izpētīt. Ikdienišķos materiālos nozīmīgāko vielu saturu parasti norādīs procentos robežās no-līdz, bet zinātnieki savos pētījumos būs analizējuši konkrētu paraugu, ko lietoja un tur būs tā parauga sastāvs. Ir jāņem vērā, ka auga bioķīmiskais sastāvs var nedaudz mainīties dažādu vides apstākļu ietekmē – siltums, mitrums, augsnes sastāvs u.t.t.
 
Kopš neatminamiem laikiem asinszāli cilvēki lietojuši dziedniecībā un maģijā. Arī maģiskā iedarbība, ticējumi ir ļoti vērtīga augu raksturojoša informācija. Lai maģija un smalkie plāni paliek magu ziņā. Ne par to te un tagad. Bet par parastā cilvēka domāšanas mehānismu. Liela daļa no maģiskajām īpašībām un izdarībām ir sasaistāma ar mūsdienu depresijas un dažu saslimšanu ārstēšanu. Arī depresijas ārstēšanā, jau daudzi mūsdienu ārsti sāk nonākt atpakaļ pie slēdziena, ka tik vienkārši visas depresijas vienā katlā mest nevar vis, ka ir jāraugās dziļāk, jāmeklē un jādziedē cēloņi.
 
Agrāk cilvēki nezināja, kas izraisa saslimšanas un daudz ko skaidroja ar nelabvēlīgu maģisko iedarbību no ārpuses – lāstiem, ļaunām acīm u.tml. Tas ir ērti arī psiholoģiski – jā kāds man „uzlicis lāstu“, tad jau es te „nabadziņš“ ne pie kā atbildīgs neesmu un man nekas nav jādara, kad paliek par grūtu jāiet to „lāstu“ ņemt nost. Protams, 99% „lāstiem“ nav nekāda sakara ar maģiju. Tas, cik liela ir vēlēšanās uz kādu maģiski iedarboties, vai kādam par to uzvelt vainu, ir saistīts ar to, kā tauta dzīvoja – ciemos, tuvu cits citam vai viensētās, tālās saimniecībās. Attālu dzīvojošajiem ar daudz ko nācās tikt galā patstāvīgi, cik zinošs būsi, tik labi izdzīvosi, tikt līdz kādam gudrajam grūti vai neiespējami. Bet tautām, kas dzīvoja tuvā distancē ir ļoti bagātīga folkloras maģiskā daļa, ko tik nesadomāja cits citam sadarīt un piedēvēt, un ja visiem bija štruntīgi, tad atrada vienīgo tuvāko vientuļnieku un visu vainu uzvēla tam.
 
Asinszāle un raganas – tā jau tāda vēsturiski nedalāma kompānija. Daudzās valodās asinszāles agrīnajos nosaukumos ir kaut kas no raganas – raganas kauli, raganu zāle u.t.t. Vēlāk, ienākot kristietībai, augam draudēja krišana nežēlastībā, līdzīgi kā vasaras Saulgriežiem, tā nu tam daudzviet nosaukumā klāt nāca sv.Jānis un tā kļuva par svētā Jāņa zāli (Johanniskraut, St John’s-wort, Johannesört … ) Pamazām augs "apauga" ar tiem pašiem brīnumiem, bet jau kristīgā kontekstā. Piemēram nosaukums Hypericum arī nozīmē ko tādu, ko liek virs ikonas.
Reiz man bija izdevība klausīties vācu lektoru. Viņš stāstīja par cilvēku īpašo saikni ar augiem, par skolās nemācītām večiņām, kas pat svešā zemē pratīs atrast tobrīd nepieciešamos augus, lai dziedētu savējos un par tādām, kas savu mūžu veltījušas vienam vai dažiem augiem un spēj ar tiem veikt neticamus brīnumus. Stāstīja kādu bērnības stāstu, kā ar vecomāti devies uz kalnu namiņu pie asinszālu raganas (Johanniskraut-Hexe), jo tā ar asinszāli visas vainas varot izārstēt. Protams, laiks iet un nostāsti kļūst krāšņāki. Lai nu kā, bet šķiet, ka arī zinātniekiem un dakteriem nenāktu par ļaunu tādā „kalnu namiņā“ kādus pāris mēnešus padzīvot.
 
Mums ir izdevies saglabāt auga unikālo daudz izsakošo nosaukumu Asinszāle. Kaut arī mums vēsturisko un vietvārdu sinonīmu (arī šodien maldinošu) nav trūcis (pameklējiet “asinszāle sinonīmi”). Arī es pat nepiedomāju, ka rakstot lietoju gramatisko “asinszāle”, bet sarunās - dialektā “asiņzāl’”.
Kad vecmāmiņai jautāju “Ko tā asiņzāl’ dar’?” Viņa atbildēja – “Attīr’ asiņs un tā izdzen vis’s sūd’s no mies un prāt.”
Nu skaidrāk un īsāk jau vairs nevar. Jā un par “asiņzāl” saucot gan tāpēc, ka “attīr’ asiņs” gan tāpēc, ka “pats ar paliek asiņains, ja saspiež”. Un to visu gudri zinātņu onkuļi un tantes ir pierādījuši un bioķīmijā pamatojuši.
Ja kādam šķitis, ka dabūjis lāstu vai ļaunu aci. Tad vajagot iztīrīt māju, ar sālsūdeni izmazgāt grīdas, visu kārtīgi izkvēpināt un izvēdināt. Uzvārīt kārtīgu katlu ar stipru asinszāles tēju. Nosmelt divas krūzītes. Vienu izdzert labi siltu sākumā. Tad jāiet mazgāties pašam. Kad nomazgājies kā parasts, jānomazgājas vēl ar asinszāles novārījumu, visu no matiem līdz kāju pēdām. Tad jāizdzer otra, jau padzisusī tējas krūze un jāiet gulēt. Katru darbību veicot jāskaita “Kas mans, tas, lai man par svētību. Kas svešs, tas prom tam svešam par mācību.” Ja “pacientam” ir pirts, tad jādodas pērties, ja nav, lai mazgājas, kur nu pieejams. Galvenais, lai viss notiek savās mājās.
Ja neskaram smalkos plānus. Kas šeit notiek tīri fiziski un psiholoģiski? “Šausmas! Nogurums, biežas slimošanas, neveiksmes, nav dzīvesprieka… Būs kaimiņu Trīne mani nolādējusi.” Var jau būt, ka “kaimiņu Trīnei” par šo situāciju ir kāds ļauns prieciņš, un tieši tāpēc tāda doma rodas… Bet, ko mums šis “rituāls” liek darīt? Saņemies, sāc! Ir konkrēta instrukcija katrai darbībai (nav iespēju “aizplūst”). Nevar ķerties pie mājas kvēpināšanas, kamēr tā nav sakārtota un fiziski sakopta. Izmazgāt ar sālsūdeni un izkvēpināt, izvēdināt – esam dezinficējuši, izdzinuši lielu daļu dažādu baciļu u.c. “mošķu”.
Tālāk tējas vārīšana un vārdu skaitīšana liek koncentrēties uz sevi, savām darbībām. Organisms ar izdzerto tēju ir dabūjis labu tiesu vērtīgo vielu, āda arī attīrīta un palutināta. Nogurums un miegu veicinoša otra tējas krūzīte, ļaus labi iemigt. Zemapziņa naktī “pagremos” iedos kādu viedu sapnīti. Un par “kaimiņu Trīni” pat iedomājušies nebūsim to visu darot. Galu galā, ja šī ar bij vainīga, lai pati tagad tiek galā. Un arī nākamajās dienās vairāk domāsim kā labāk savus darbu padarīt, nevis par “kaimiņu Trīni”. Stāstiņš parāda to pašu, ko antidepresanta iedarbība. Palīdz sastrukturēties, atbrīvoties no bardaka, nejaukt visu vienā katlā, sākt apzināti darboties.
 
Asinszāli, ja tāda iespēja ir, noteikti ievākt vajag. Dziednieciskas īpašības piemīt visai virszemes daļai. Vērtīgākie ir ziedi. Izlemiet paši, kādas jums ir iespējas. Noteikti nevajag nolasīt “pa tīro”, jāatstāj, lai sasējas nākamajiem gadiem. (Visu var lasīt, pirms grasāties šo pļavu nopļaut).
 
Sakaltē tējai.
Dzer kā nu pie kuras vainas norādīts. Var likt maisījumos pret saaukstēšanos, aknu kaitēm, miega tējām u.c. Nopietnākām lietām ievēro visu, kas attiecīgajā ārstēšanās shēmā paredzēts.
 
Eļļas izvilkums.
Dažādos avotos ir dažādas receptes, kur norādītas dažādas proporcijas. Iesaku kritiski izturēties pret ļoti vājas koncentrācijas eļļas izvilkumiem. Ne tāpēc, ka tie būtu slikti vai nepareizi. Bet ir ļoti nepraktiski ilgstoši uzglabāt litriem eļļas. Ja vadāties kādai vajadzībai pēc noteiktas receptes. Sagatavojiet mazāku daudzumu koncentrētāku izvilkumu, ko vēlāk pirms lietošanas varat atšķaidīt ar svaigu eļļu līdz vajadzīgajai. Pierakstiet uz burkas kādai vajadzībai, cik stipru taisījāt, kādā eļļā, kāds bija eļļas derīguma termiņš. Pie viena būsiet brīvāki lietošanas izvēlē, ja savajadzēsies stiprāku izvilkumu.
Pagatavot ir vienkārši. Salasa smukākos ziediņus, nedaudz apvītina, lai vairs nav dikti sulīgi, liek burciņu gandrīz pilnu, lej eļļu virsū, vāku ciet un gaida kādus 2-3 mēnešus. Ja jātaisa daudz, nelieciet visu trīslitrenē, bet vairākās mazās burkās. Pēc tam nokāš.
Eļļas izvilkumu lieto apdegumiem, brūcēm, pievieno kosmētikas un ziežu gatavošanā.
Tas gan nekur nav medicīniski pierādīts, bet man šoziem ļoti palīdzēja arī pie saaukstēšanās tikt galā iesnām un kakla sāpēm. Nebija mājā nekādas kaklā pūšamā propolisa vai smiltsērkšķu eļļas, kaut kā ar pipeti dabūju aizdegunē un rīklē asinszāles eļļu un palīdzēja pāris dienu laikā. Mēģināt var, sliktāk nepaliek, bet dakterim labāk nestāstīt.
 
Degvīna izvilkums.
Ļoti labi izvelk parasts 40% degvīns. Degvīnā esošais spirts darbojas kā aktīvo vielu šķīdinātājs un nesējs, kā arī konservants. Alkohols ir alkohols un asinszāle ir pietiekami jaudīgs augs – izklaides nolūkā nelietojam! Degvīnu izvēlas tādu, kas jums šķiet kvalitātes ziņā uzticams, trīsrubuļu šņabi nevajag.
Spirts ļoti labi izvelk lielu daudzumu vērtīgāko vielu no asinszāles. Diez vai te būs spēkā alkohola lietošanas liegumi morālu vai reliģisku apsvērumu dēļ. Ja tas ir milzīgs šķērslis, pameklējiet, kā alkoholu var iztvaicēt nost, bet vai tā neiztvaikos kādas derīgas gaistošākas vielas -nezinu.
Recepšu ir daudz. Specifiskām vajadzībām gatavojiet, kā norādīts jūsu izvēlētajā pamācībā.
Atcerieties par proporcijām. Piemēram, klasiskais 1:10 nozīmē 1 grams kaltēta auga un 10 gramiem alkohola. Tālāk aritmētika. Jāizvērtē arī savas spējas dozēt galaproduktu un pieejamais degvīna daudzums. Arī aritmētika. Neviens jums neliedz taisīt stiprāku vai vājāku kā norādīts receptē, tikai pierakstiet!
Dažādās receptēs norāda dažādus noturēšanas ilgumus – no 10 dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Pavērojiet, kā mainās, kļūst piesātinātāka uzlējuma krāsa. Mazāk par pāris nedēļām turēt nevajadzētu, ilgāk var. Vēlāk redzēsiet, ka šķidrumā vairs izmaiņas nenotiek. Nekas jau slikts nebūs, ja tur tie augi peldēs (varbūt pat kāds estēts ielies smukā pudelē ar visu ziediņu), bet ērtības dēļ labāk nokāst.
Ja man nav nekādu specifisku vajadzību, gatavoju pavisam vienkārši – tāpat kā eļļas izvilkumam lieku gandrīz pilnu burciņu ar ziediņiem (var pat nevītināt), leju virsū degvīnu un vāku ciet. Parasti noturu kādus 2-3 mēnešus (nu tā līdz rudenim). Ja tā dikti rupji parēķina, tad dikti apmēram ar sanāks 1:10, ja izteiktu sausos augos.
Uzlējumu ārīgi lieto brūču, skrāpējumu, pumpu, augoņu u.c. apkopšanai-dezinfekcijai. Var lietot iekšķīgi, kā pie kādas vainas paredzēts.
 
No asinszāles izvilktas vielas plaši lieto arī rūpnieciski gatavojot dažādus kosmētikas produktus, pārtikas piedevas un medikamentus.
Ja runā par rūpnieciski ražotajiem preparātiem… Uz pasaules ir vietas, kur cilvēki ir tik tālu no dabas, ka asinszāli var dabūt tikai ar ārsta recepti aptiekā rūpnieciskā formātā. Tā ir iekļauta indīgo augu sarakstā. Un nebūs te nekāda pašdarbība ar lasīšanu un brūvēšanu. Tā, ka lasām un brūvējam, kamēr tas vēl nav nelikumīgi.
 
Augs ir unikāls ar savu plašo iedarbību un spēku, bet ir jābūt uzmanīgiem. Asinszāle ir arī fototoksiska. Tas nozīmē, ja ilgstoši vai lielā devā dzersiet asinszāles tēju vai kādus citus preparātus, vai svaigi sasmērējušies ar asinszāli saturošiem līdzekļiem iesiet saulē, tad jūs varat vieglāk apdegt. Āda kļūst jutīgāka pret sauli. Īpaši tiem, kam gaiša āda (rižie, blondie piesargās). Fenomens – provocē apdegšanu saulē un tajā pat laikā viens no efektīvākajiem saules apdegumu dziedniekiem.
PAPILDINĀJUMS.
Visas dzeltenās puķītes NAV asinszāle! Rūpīgi skatāmies un mācāmies, atpazīstam pareizo!
Komentāri