Vīgriežu laiks

Komentāri · 160 Skatījumi:

Vīgriezes ievākšana, pielietošana, īpašības

Vīgrieze - Rožu dzimtas (Rosaceae), vīgriežu ģints (Filipendula) augs. Cik zināms, ģintī ir ap 20 sugu. Latvijā sastopamas divas sugas Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) un lielziedu vīgrieze (Filipendula vulgaris). Augs ir plaši izmantots dažādos reģionos. Starp sugām ir nelielas bioķīmiskās atšķirības. Nopietnākai izziņai lasot vai klausoties materiālus citās valodās, vajadzētu ņemt vērā latīnisko nosaukumu. Nopietnākos zinātniskajos rakstos noteikti būs norādīts auga botāniskais nosaukums latīņu valodā. Tas palīdz, ja augu lietosiet nopietnāku veselības likstu novēršanai. Sadzīviskām, ikdienas vajadzībām pietiks arī, ja zināsiet kā saucas valodā, kurā meklējat materiālus. Augs ir populārs un materiālus atrast nav problēma.
 
Populārākais, ko par vīgriezīti saka – nomierinoša, dabas aspirīns, asinspiedienu samazinoša, pret saaukstēšanos u.t.t.
Daudzi, dikti pārņemti ar to “nomierinošo” ietekmi. Bet paši īsti nesaprot, ko un kā tad nu vajag mierināt. Tik daudziem augiem piedēvē nomierinošu ietekmi, ka cilvēks apjūk. Ir nopērkami dažādi “standarta” maisījumi. Ir, kas izstrādāti vadoties no augu bioķīmijas, un tādi, kas gatavoti pēc principa, ka gan jau kāds no augiem trāpīs. “Trāpīs” jau arī, piedāvājums nav slikts.
Man kaut kā savādāk iegājies. Nespēju pielikt birkas un klišejas. Mana vecmāmiņa tējas taisīja “vienā eksemplārā”. Ja neko netirgo, tad jau tā var atļauties. Ja kāda kaimiņiene ar savu bēdu atnāca un paprasīja tējiņu, tad ar aprunājās, pavēroja, kas par bēdu vai kaiti piemeties. Sarunas laikā lielā māla bļodā uzradās augs pēc auga, tad tos sagrieza nedaudz smalkāk un samaisīja. Man tas tāpat iegājies – katram sava čučamtēja, vēdertēja, saaukstēšanās tēja… ne pēc kādas no augšas diktētas receptes receptes.
Ja runājam par “nomierinošo” efektu, paskatīsimies salīdzinājumā. Ļoti daudziem augiem ir minēts un piemīt “nomierinošs” efekts. Bet “mierināšana” notiek ļoti dažādi. Ir jāizprot sevi, situāciju, kādā šobrīd esat, un to, ko jums šajā situācijā katrs augs (vai to maisījums) var sniegt. Mēs katrs uz stresu reaģējam savādāk, mums katram ir savs unikāls raksturs, un it kā vienādas situācijas viens vispār nepamana, bet otram tā ir izraisījusi personīga mēroga “pasaules galu”.
Minēšu pāris populārākos.
Piparmētra – atslābinās, apskaidros prātu, atbrīvos saspringumu, atvēsinās pārkarsušo, palīdzēs ļauties dzīvei aizspriedumu sasaistītajiem, tiem, kas sev kaut ko liedz, pavērs ceļu baudai, ko sev liedzat.
Lavanda vairāk palīdzēs jūtu un emociju pārņemtiem cilvēkiem.
Asinszāle palīdzēs tikt galā ar bardaku, saprast, nodalīt savu no sveša, nejaukties un neuztraukties par svešu un dos spēku rīkoties, tikt galā ar savām likstām.
Bet vīgrieze palīdzēs “dusmu bullēniem” (tiem ātrajiem skrējējiem, pūtējiem, šņācējiem) nolaist tvaiku, tiem, kas ir aktīvi loģiskie problēmu risinātāji un uzvelkas, ja kas nenotiek tik ātri kā vajadzētu, tā kā vajadzētu, kam viss “vienā laidā gāžas uz galvas”, kad loģiskais ir nopēries tā, ka loģika vairs līdzi netiek, un tad ir klāt arī asinsspiediens un pārējās “bullēnu” likstas. Tad tādu “bullēnu” jānoper ar slotiņu, kur ir daži vīgriežu zariņi, jāiedod vīgriežu, vai vīgriežu-piparmētru tēja. Izčučēsies un no rīta būs mīļš un pūkains.
Vīgriezes un piparmētras vispār ļoti labi sadarbojas gan “nomierināšanai”, gan ar savām garšas īpašībām.
Pārsvarā vīgriezi kaltē tējai. Gan vīgriežu mono-tējai, gan liek tēju maisījumos - pārsvarā nomierinošo un pret saaukstēšanos.
Vīgriežu tēja ir tikai viens no tās izmantošanas veidiem. Zinājāt, ka skandināvi to mēdz saukt par ziemeļu vaniļu un izmantot kā garšaugu? Aromātam ar vaniļu tiešas līdzības nav. Tas teiciens viņiem radies no pielietošanas veida. Tikai bagātie varēja atļauties vaniļu, pārējiem palika tas, kas dabā pieejams.
Kad ciemojos Norvēģijā, gandrīz vai skaudība pārņēma, kā viņiem tur fjordos vīgriezes uz katra stūra aug.
Kopīgs ar vaniļu ir tas, kā mēs uztveram to, ko augs mums ar savu aromātu “saka”. Ja cilvēks kopš bērnības ir pieradis pie komerciāli piedāvātā mākslīgā vaniļas aromāta, un viņam iedod pasmaržot, pagaršot dabīgo burbona vaniļu, daudziem sākumā rodas pat pretreakcija un atgrūšana, jo tas ir kaut kas daudz dziļāks, izsmalcinātāks un nepierasts. Ja iepatīkas, tad vairs neiet pie dūšas līdz šim pierastais mākslīgais aromāts. Līdzīgi ir ar vīgriezes aromātu. Ir cilvēki, kas to par savu pieņem uzreiz, un ir tādi, ko vīgrieze burtiski atgrūž. Te nu ir jāsaprot, vai tas tiešām šobrīd nav jūsu augs, vai tā ir tikai “bērnības trauma” ar neveiksmīgi ievāktu un pagatavotu vīgriežu tēju. Jāizsmaržo, jāpagaršo svaigs augs un labi pagatavota tēja, ja šķiet, ka kaut kā trūkst, jāpamēģina kāda kombinācija.
Vīgriezīte ziedēt sāk no apakšas uz augšu. Ievākt vajag tādu pusuzziedējušu. Tādu, kam ziedkopas augšiņa pumpuros, bet apakšiņa pilnziedā. Pārziedējušai vairs nav tā īpašā aromāta un garšas īpašību.
Ko vēl var darīt ar vīgriezi?
Likt pirtsslotā. Uz mani kā “dusmu bullēnu” ļoti labi iedarbojas.
Vārīt sīrupā. Ir atrodamas ļoti daudzas receptes un videopamācības. Daudzi liek citronu, bet citrons, protams, pēc jūsu ieskatiem – patīk lieciet, gribat tīru vīgriezes garšu – nelieciet, no tā uzglabāšana nemainās. Pagatavot vienkārši – ziedus vāra cukura sīrupā.
Es vīgriezi parasti pievienoju arī vārot klepus sīrupus.
Pievienot ievārījumiem. Ziediņus bez cietiem kātiņiem pievieno ievārījumam vārīšanās beigu posmā. Sākumā pievienojiet nedaudz, pagaršojiet, ja prasās vēl lieciet vēl, pietiekami ir tad, kad šķiet, ka gandrīz pietiek, jo garša vēl nedaudz ievilksies un pastiprināsies. Vīgriežu laiks parasti sakrīt ar zemeņu laiku un pirmajām mellenēm – būs fantastiska kombinācija. Ievārījums – tas ir jūsu pašu fantāzijas lidojums – ir vietējie un sezonālie augļi un ogas, un ir saldētavas ar pērnajiem krājumiem, ir veikali ar eksotiskiem augļiem. Arī ievārījumos labi sader vīgrieze un piparmētra.
Kūciņas, bulciņas, cepumiņi u.c . cepti saldumiņi.
Komentāri