Katrs kā pakāpiens izejai no egosistēmas

Komentāri · 38 Skatījumi:

Katram šobrīd ir izvēle vai savu akmeni novietot, kā šķērsli sev un pārējiem vai novietot to, kā pakāpienu, lai ļautu sev un pārējiem tikt pāri savam egoismam un iziet no šīs egosistēmas.

Pirms kāda laika tapa valsts, noslepkavojot šīs teritorijas pamatiedzīvotājus - dažādu cilšu indiāņus. Šiem cilvēkiem tika atņemtas dzīves vietas, atņemti resursi, šie cilvēki tika sadzīti mākslīgos aplokos, kam apkārt sāka plesties moderno cilvēku sasniegumi - šosejas un betona būves. Uz šādiem “sasniegumiem” savulaik tika celta visa mūsdienu modernā civilizācija. Arvien vairāk betona, arvien vairāk karu un upuru, arvien vairāk resursu, kas tiek izšķērdēti, atņemti Zemei un dzīvām būtnēm, arvien vairāk mākslīgā. Tie ir šīs civilizācijas sasniegumi ar ko liela daļa joprojām gaužām lepojas. Valsts par kuru stāstu ir Amerika. Līdzšinējais visas pasaules finanšu centrs un policists. Organizācija, kas nosaka kā dzīvot un būt citām organizācijām-valstīm. To, kurā vietā pasaulē jānotiek kariem, lemj tie, kas slēpjas aiz šīs policejiskās valsts. To, kādām vērtībām jābūt retranslētām medijos un sociumā, lemj šie pasaules šahisti. To, ko vergiem pamest, lemj šīs būtnes, kas slēpjas aiz visām fiktīvām organizācijām pasaulē, t.sk. Pasaules Veselības organizācijas.

Šī egosistēma ir sapuvusi, sevi izsmēlusi un tā vietā, lai mainītu vērtības, pieejas un pārvaldību, tiek izvēlēts labāk ziedot cilvēkus, lai visiem spēkiem noturētu un saglabātu līdzšinējo varu un viņu iespējas smelt zemes resursus, lai pēc tam tos pārdotu cilvēkiem visā pasaulē. Resursi pieder visām dzīvām būtnēm uz šīs zemes, bet mistisku manipulāciju rezultātā, cilvēkiem tie ir jāpērk, un, lai tos varētu nopirkt, jāvergo šiem pašiem Zemes pārvaldniekiem. Šī egosistēma sevi cenšas saglabāt no neatminamiem laikiem. Kādreizējā impēriju, karalistu vara tika nodota baznīcai, kad baznīcai sākās noriets, tika izveidotas valstis, mākslīgi aploki, kurā pārvietot vergus. Valstu stāstā egostafetes kociņš no Spānijas tika nodots Anglijai, tad to pārņēma ASV un šobrīd šajā egoskrējienā stafeti varētu pārņemt Ķīna. Mums tikai šķiet, mums tiek translēts, ka ir suverēnas valstis, notikumi, kas ir nejauši. Viss šajā pārdotajā pasaulē tiek vadīts ar pinekļiem. Valdības un politiķi, dažādu organizāciju vadītāji ir tikai marionetes, lai varētu realizēt to izrādi, kas tiek režisēta. Šo scenāriju vēlas piedzīvot ļoti maza saujiņa būtņu, tam upurējot lielu daļu cilvēkus uz šīs zemes, pārvietojot atlikušos no analogās verdzības uz digitālo. Viss notiek mūsu acu priekšā, mēs pieredzam savu tiesību pilnīgu likvidēšanu, mēs redzam, kā valstis pārtop par totalitārām varām, kas atļaujas iznīcināt savus iedzīvotājus, pielietojot visus moderno tehnoloģiju ieročus. Šis karš ir tik acīmredzams, ka cilvēks nespēj tam noticēt, viņš nespēj aptvert, ka pasaule ir apgriezusies kājām gaisā. Inde šobrīd ir zāles, kalps ir kungs, brīvība ir verdzība, gudrs ir muļķis, muļķis gudrs.

Vispasaules karš, kurš šobrīd norisinās, ir par vērtībām, vai turpināsim atbalstīt to, kas mūs nogalina, paverdzina un dara atkarīgus. Izvēle nav piedalīšanās atklātā vai slēptā karā, izvēle nav došanās vai nedošanās uz vēlēšanām, izvēle ir katrā pašā - turpināt atbalstīt šos noziedzīgos režīmus ar saviem noklusējumiem “mīļā miera labad”, “bet ko tad es varu darīt”, “es tikai pildu savu darbu”, “man tā nauda ir vajadzīga” vai atteikties piedalīties lielākā genocīdā cilvēces vēsturē. Izvēle ir katrā no mums. Ja spēsim izdarīt cilvēcīgākas izvēles, kas stāv pāri savtīgumam, egoismam, nenovīdībai, skaudībai, bailēm un dusmām, tad noziedzniekiem izbeigsies vara un mēs atsāksim dzīvot cilvēcīgākā pasaulē, kurā valdīs miers, pārticība un laimība. Katram šobrīd ir izvēle vai savu akmeni novietot, kā šķērsli sev un pārējiem vai novietot to, kā pakāpienu, lai ļautu sev un pārējiem tikt pāri savam egoismam un iziet no šīs egosistēmas.

Komentāri