“Uzpurnis” kā ieradums

Komentāri · 743 Skatījumi:

Pēc 1. aprīļa ļautiņi, kam tumsonība ieēdusies līdz kaulu smadzenēm un padevība ir dzīvesveids, joprojām turpina valkāt maskas.

Ir dīvainīši, kas pēc š. g. 1. aprīļa turpina staigāt maskās, lai gan tās vairumā vietu vairs nav obligātas. Šiem atpakaļrāpuļiem neieskaidrosi, ka maskas ir domātas nevis nēsāšanai, bet procedūrām. Tāpat nav jēgas apgaismot, ka pret kroņa vīrusu maskas ir bezjēdzīgas, jo šis vīruss izplatās aerosolveida (gāzveida) ceļā kā dūmi un ir tik mikroskopisks, ka maska tam ir kā drāšu žogs pret odiem. Atrodas nelgas, kas domā, ka maskas vai potes ir šos pasargājušas no saslimšanas ar kovidu. To pilnībā apgāž gan milzīgais daudzums nepotēto masku nenēsātāju vai turētāju zem deguna, kas tā arī nav saslimuši, gan strēķiem sasirgušo sapotēto masknešu.

Vadīkļi, kam maskas bija svarīgs pandēmijas biznesa atribūts, tagad, kad globālie kungi atļāvuši brītiņu atslābt, vairs sejsegus nevalkā, jo zina to dekoratīvo lomu. Agrāk bija smieklīgi vērot, kā politiķi “uzpurņos” fotografējas publikai, bet līdzko kameras novērstas rauj maskas nost. Pilns internets ar tādiem video un fotomateriāliem. Varai maskas kalpo arī kā brīvā gara salaušanas un paverdzināšanas instruments. Uzvelkot “uzpurni”, tu jau atzīsti saimnieku. Tāpēc transportā maskas joprojām jānēsā, lai gan loģikas tam vairs nav. Galvenais šeit ir iedresēt padevīgumu. Pakļāvību bez iebildumiem un jēgas meklēšanas.

Tikmēr varmākām uzticīgais elektorāts turpina špacierēt maskās veikalos un ārpus telpām, lai gan svaigā gaisā vīruss vispār nevar sasniegt inficēšanai nepieciešamo koncentrāciju. Tumsonība šajos ļautiņos ieēdusies līdz kaulu smadzenēm. Veltīgi censties pārliecināt muļķus. Pa laimi šādu stulbeņu latvju saimē nav daudz un tagad tos var redzēt pa gabalu. Ja esmu kādu, kas pieņēmis šarlatānismu par zinātni, aizskāris atvainojiet, taču es neesmu vainīgs jūsu aprobežotībā. Turklāt joprojām jūtos gana bērnišķīgs, lai atļautos rādīt ar pirkstu un spert vaļā: “Karalis ir kails!”

Komentāri